LELBĀL Archibīskapes Laumas Zušēvicas 18. novembra sveiciens

Zimejums-1.jpg

Latvijas Simtgades gaidās top bērnu sveicienu māksla - laikrakstā “Latvietis” lasām, ka “2018. gada 10. oktobrī Latvijas Republikas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī viesojās Šizuokas prefektūras Bērnu slimnīcā Japānā, lai nogādātu Latvijas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu zīmējumus… Košie, dzīvespriecīgie zīmējumi, kas tapuši Latvijas Simtgades gaidās, ir Latvijas bērnu sirsnīgs veltījums Šizuokas slimnīcas bērniem, novēlot drīzu atveseļošanos. Šizuokas bērnu slimnīcas direktors Kisaburo Sakamoto un vēstniece bija vienisprātis, ka šādi krāsaini, sirsnīgi zīmējumi sniedz bērniem pozitīvas emocijas un palīdz atveseļoties. Tāpat Japānas bērniem veidojas labāka izpratne un interese par Latviju, raugoties uz to ar Latvijas bērnu acīm.” Kas par vienreizēju velti!

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā aprūpē bērniņus no visas Latvijas. Vai, Latvijas Simtgadi atzīmējot, varētu kas svarīgāks būt kā izlūgties veselību, Dieva svētību, mīlestību un drošu nākotni katram tās bērnam? Kā mazajai Evelīnai, kas rakstīja: “Kad zīmēju uz dēļa, es domāju par nākotni. Kādas debesis būs nākotnē?”

Uz mirkli raudzījos uz Latviju caur viņas acīm. Zīmējumā debesīs parādās gan zvaigznes, gan mākoņi, gan balons ar trīs sirdīm. Varbūt šīs zvaigznes viņai atgādināja tās, kas Latvijas klusā naktī debesis piepilda un liek cilvēkam izbrīnā apklust, un tomēr cerēt, ka Dievs saklausīs katru lūgšanu. Vai tādas debesis nodrošinātu Latvijas nākotni? Vai varbūt tādas, kur parādās balti, gandrīz vai priecīgi mākoņi, kas, šķiet, vēsta - tuvojas gaiša, cerīga nākotne, ne tumšas, vētrainas dienas. Un balons ar trīs sirdīm? Debesis bez mīlestības nav iedomājamas, ja Latvijai gribam novēlēt nākotni, kurā gribētos dzīvot.

Trīs baloni lika domāt par apustuļa Pāvila vārdiem: “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība!” (I Kor.13:13) Kādēļ mīlestība ir tā lielākā? Jo tā ir Dieva mīlestība, un tik liela, ka no tevis tā prasa tikai kā dāvanu to saņemt. Ticība, jā, tā tevi ved tuvāk Pestītājam; cerība - tā tevi uztur svētceļojumā un dāvina iedvesmu. Bet Dieva mīlestība? Tā tevi pārvērš par šīs mīlestības tālāk dalītāju! Pēkšņi tu vairs nespēj sev vienam to taupīt! Kā Dievs nespēja. Varbūt tādēļ tā ir vispilnīgākā, lielākā, svētākā Dieva velte?!

Domājot par nākotni un Latviju tās Simtgadē, lūgsim līdz ar Evelīnu, lai Latvijas nākotnes debesis nestu mieru - kā naktī klusā zvaigžņu sega - un pateicības pilnu prieku debesīs, sveicot baltos mākoņus saules apmirdzētās dienās! Lūgsim, lai debesis virs Latvijas nākotnē būtu ticības, cerības un mīlestības svētītas!

Lai Dieva senie vārdi svētī Latviju, tai vēstot: “Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – Es došu jums nākotni un cerību!” (Jer. 29:11) Caur bērna acīm lai šī nākotne taptu par svētību debesīs kā virs Latvijas, tā ārpus tās - visur, kur latvju tauta dzīvo, tic, cer un mīl! Malu malās izkaisīti, kā Evelīnas zīmējums māca, mēs tomēr visi esam zem vienas debess un mums visiem viena nākotne! Paldies, Evelīna! Lai tev tikai labas dienas un prieks, sagaidot Latvijas Simtgadi!

No sirds apsveicu arī jūs - ikvienu mūsu Latvijas 100. dzimšanas dienā! Dievam pateicos par tiem, kas reiz dziļā ticībā, cerībā un mīlestībā īstenoja neatkarības ieceri! Viņi no sevis deva visu, lai vēl 100 gadus vēlāk mēs viņiem un viņu bērnu bērniem dotu apsolījumu lūgt un kopā strādāt, lai tuvumā un tālumā - kur vien latvju tauta pulcējas - debesis arī nākotnē vēstītu: “Dievs ir svētījis un svētī Latviju!”

+ Lauma Zušēvica Archibīskape LELBāL