Ziemassvētku vēsts 2016: "“Tā nu paliek ticība, cēriba (miers, prieks). Mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir MĪLESTĪBA.” Pāvila vēst. Korintiešiem 13,13"

To visu mēs kopīgi izlūdzamies mūsu pasaulei šajā svētajā Adventa laikā. Katru svētdienu mēs sanākam kopā pielūgt Dievu, slavēt Dievu, atcerēties Dieva apsolījumus, raudzīties uz priekšu ticībā. Man šķiet, ka vajaga daudz drosmes un daudz ticības, lai spētu sanākt kopā un sacit “JĀ” ticībai ,cerībai, mieram, priekam, un mīlestībai.

Mēs lūkojamies visapkārt uz šo salauzto pasauli un saprotam, ka daudziem “jaukākais gada laiks” ir viens no visgŗūtākiem. Daudzus moka mīļas atmiņas par to, kas sen pagājis. Lieli ģeografiski attālumi šķir daudzus no saviem mīļajiem. Abos gadījumos ir vēlēšanās atgriezties, ilgas tuvoties tam, kas liekas tik tāls.

Sāpes, kuŗas daudzi cenšas maskēt, dziedot “Prieks pasaulei!”, savādā kārtā, ir galvenā motivācija Ziemassvētkiem. Dieva iemiesošanās cilvēkā -- Kristus piedzimšanas -- īstenais cēlonis ir sāpes, attālums, un ilgas atgriezties uz to laiku, kad attiecības starp Radītāju un visu radību bija tuvākas. Dieva ienākšana pasaulē, kuŗu mēs svinam Ziemassvētkos, notiek tieši tādēļ, ka radītā pasaule ir atšķirta no Dieva, ka tā aizklīdusi un pametusi novārtā savu attiecību ar Radītāju. Svētie Raksti mums vēstī, ka, izmisīgā mēģinājumā uzveikt šo atšķirtību un tuvoties mums, Dievišķais uzņemas miesu un “dēls mums ir dots”.

Tādēļ Ziemassvētki ir mīlestības stāsts līdzīgs citiem, bet gan dievišķīgi kosmiskā lielumā. Tas, ka Dievišķais ir iemiesojies, mums taču vēsta kaut ko par Dieva mīlestību uz mums un Viņa vēlēšanos tuvoties mūsu pilnīgai būtībai – prātam un miesai. . . . Ticīgajiem šis iemiesojums Ziemassvētkos atgādina, ka Radītāja mīlestības dziļumiem jākļūst par modeli tai mīlestībai, kuŗu parādam sev un viens otram, ja mēs atveram savas sirdis un dodam Viņam tur vietu.

25. decembris ir atkal viena diena 2016. gada 366 dienu kalendārā. Mūsu planēta turpinās griezties rītdien tāpat ka vakardien. Bet kā diena, kuŗu mēs esam izvēlējušies lai atzīmētu Jēzus piedzimšanu, lai 25. decembris ari būtu diena, kad atceramies un gavilējam, ka Dievs mūs tā mīlējis, ka Viņš kļuva cilvēks un nāca uz šo virpuļojošo zemes lodi mūs atpestīt no mūsu virpuļojošo dvēseļu grēku mūžīgajām sekām.

Lai Dievs svētī visus mūs, Baznīcu ,cilvēci ar ticību, izlīgšanu, mierinājumu, un cerību Kristū Jēzū, kas ir Viņa mīlestības dāvana pasaulei!

LELBA priekšnieks prāvests Gunārs Lazdiņš